Pēc tī­ri kvan­ti­ta­tī­va­jiem rā­dī­tā­jiem Val­mie­ras būv­fir­mu SIA Ekers pat­la­ban var uz­ska­tīt par vie­nu no paš­mā­ju lie­lā būv­nie­ku trij­nie­ka (vēl SCO Centrs un Re­ne­san­se). Stās­ta uz­ņē­mu­ma ra­žo­ša­nas di­rek­tors Uldis BOŠS:

— Sep­tem­brī mū­su uz­ņē­mu­mam būs 16 ga­du. Fir­mu iz­vei­do­jām uz Val­mie­ras SCO 1. ie­cir­kņa bā­zes. Pa­šos pirm­sā­ku­mos Eke­rā strā­dā­ja cil­vē­ki 12 — 15, pat­la­ban mums ir 94 dar­bi­nie­ki, no tiem ad­mi­nis­trā­ci­jā ap 12. Pa­ras­ti va­sa­rās pie mums strā­dā 120 —130 cil­vē­ki, klāt nāk pa­līg­strād­nie­ki, arī skol­nie­ki. Ja va­ja­dzē­tu no­saukt Eke­ra no­piet­nā­ko celt­nie­cī­bas ob­jek­tu TOP 3 ša­jos 15 ga­dos, kam ta­jā at­ras­tos vie­ta?
— Gri­bē­tos sākt ar Val­mie­ras vec­pil­sē­tu — do­mes ēkas priekš­lau­kums un abas mu­ze­ja ēkas — jaun­bū­vē­tā un ve­cā ap­tie­ka ar res­tau­rā­ci­jas da­ļu. Vi­su to va­rē­tu uz­ska­tīt par vie­nu. Ot­rais, kas sa­rež­ģī­tī­bas zi­ņā va­rē­tu būt pat pir­ma­jā vie­tā, ir Lat­vi­jas ban­kas fi­li­ā­le Dau­gav­pi­lī. Arī tur bi­ja re­kon­struk­ci­ja ve­cā ēkā pa­šā vec­pil­sē­tā pirms 10 ga­diem. Tre­šais... Nu, tāds kom­pli­cēts un sa­rež­ģīts ob­jekts va­rē­tu būt Han­sa­ban­kas ēka Cē­sīs bla­kus tir­gum.
Kāds Eke­ram sa­nā­cis pēr­nais gads?
— Kā jau celt­nie­cī­bā — viss gā­ja pa gal­vu, pa kak­lu... Bi­ja nau­das, bi­ja ap­jo­mi. Bi­ja tā, kā tir­gus eko­no­mi­kā die­zin vai drīkst būt, kad pie­dā­vā­jums ir lie­lāks par ie­spē­jām. Ne­jau­dā­jām ap­gūt vi­su, ko bū­tu va­rē­ju­ši. Pērn ap­gu­vām gan­drīz 2,7 mil­jo­nus la­tu. Šo­gad, pro­tams, tā vairs nav, un kā­du brī­di dro­ši vien vairs arī ne­būs.
Kā Eke­ram ar veik­to dar­bu ap­jo­mu di­na­mi­ku pa ga­diem — kā­pums ir?
— Kaut ne­liels, bet kat­ru ga­du. Pērn īpašs prieks par pa­šu spē­kiem veik­to, tie­ši mū­su, Eke­ra, strād­nie­ku iz­pil­dī­to dar­bu ap­jo­mu — tas kriet­ni vien pie­au­dzis.
Vai, pie­mē­ram, kā­dā sa­lī­dzi­no­ši ne­lie­lā ob­jek­tā Ekers spēj bez apakš­uz­ņē­mē­jiem pa­veikt vi­su no A līdz Z?
— Lie­lā­ka­jā da­ļā ob­jek­tu mēs tā arī da­rām. San­teh­ni­ķi mums ir sa­vi, pa­šiem sa­va gald­nie­cī­ba, var­būt tā­du kom­pli­cē­tu da­rī­ša­nu kā elek­trī­bas un ven­ti­lā­ci­jas dar­bus pa­ši ne­da­rām. Kat­ram jā­da­ra tas, ko viņš spēj!
Ku­ri no pēr­nā ga­da ob­jek­tiem ir īpa­šas pie­mi­nē­ša­nas vēr­ti?
— Lie­lā­kais ob­jekts bi­ja daudz­dzī­vok­ļu nams Ko­cē­nos, Ave­ņu ie­lā, kur vei­cām dar­bus par gan­drīz 800 tūk­sto­šiem la­tu. No­teik­ti jā­pie­min, ka pērn vei­cām fa­sā­des re­no­vā­ci­jas dar­bus par ap­mē­ram 100 tūk­sto­šiem la­tu vie­nai no skais­tā­ka­jām Val­mie­ras ēkām — Vid­ze­mes ap­ga­bal­tie­sas na­mam. Kā jau kul­tū­ras pie­mi­nek­lim, tur bi­ja īpa­šas pra­sī­bas. Daudz strā­dā­jām arī lau­kos. Brie­des krogs Burt­nie­ku pa­gas­tā, kok­og­ļu ra­žot­ne Dau­gu­ļos — abos ob­jek­tos bi­ja arī Ei­ro­pas līdz­fi­nan­sē­jums. Kā apakš­uz­ņē­mējs Ekers daudz strā­dā­ja ūdens­saim­nie­cī­bas sa­kār­to­ša­nā Val­mie­rā.
Kā ir šo­gad, kad būv­nie­cī­bā vē­ro­ja­mas pa­vi­sam ci­tas ten­den­ces? Cik pilns Eke­ram ir tā sauk­tais ob­jek­tu port­fe­lis?
— Šim ga­dam dar­ba pie­tiek. Var­būt vēl glu­ži ne­var teikt hop, bet lie­lā­kā da­ļa ir skaid­ra. Pat­la­ban strā­dā­jam trīs­ar­pus lie­los vē­rie­nī­gos pro­jek­tos. Di­vi te­pat Val­mie­rā un pie­vār­tē — jau­nais Ri­po au­to­cen­tra kom­plekss Volks­wa­gen un Ško­da au­to­ma­šī­nām Rī­gas ie­lā 86a un jau­nā To­yo­ta au­to­ser­vi­sa un ad­mi­nis­trā­ci­jas ēka fir­mai Lī­ga-Z Ko­cē­nu pa­gas­ta Jaun­šal­kās. Tad kom­pli­cēts un rei­zē darbs dvē­se­lei Dik­ļu pils kom­plek­sā — bi­ju­šās mui­žas klēts re­kon­struk­ci­ja, pār­bū­vē­jot to par iz­stā­žu zā­li un vies­nī­cu. Un no­sa­cī­tā pu­se — bei­dzam dar­bus, gal­ve­no­kārt ap­da­ri, ra­jo­na tie­sas ēkā Ga­ra­jā ie­lā, Val­mie­rā. Tik­ko sā­kām vēl vie­nu lie­lu ob­jek­tu — jau­no bēr­nu­dār­zu Val­mie­ras pa­gas­tā.
Kā ar pa­vi­sam ne­lie­liem pri­vā­tiem ob­jek­tiem — mā­jām, kū­tīm, klē­tīm?
— Tā glu­ži nav mū­su spe­ci­fi­ka, tā­pēc ša­jā da­ļā maz. Esam bū­vē­ju­ši Ren­cē­nu pa­gas­ta Rž˛kal­nos, kur dar­bo­jas camp­hill cie­mats cil­vē­kiem ar īpa­šām va­ja­dzī­bām. Lai­kam gan arī šo kom­plek­su ko­pu­mā, ko esam bū­vē­ju­ši, sā­kot no at­tī­rī­ša­nas ie­kār­tām un bei­dzot ar kū­tīm, va­rē­tu mi­nēt kā līdz­vēr­tī­gu mū­su TOP 3 ob­jek­tiem — tā to­mēr ir ne­tra­di­ci­o­nā­la būv­nie­cī­ba. Dar­bi Ro˛kal­nos mums bi­ja īpašs ga­dī­jums, ar tur pa­veik­to le­po­ja­mies.
Cik pla­šā re­ģi­o­nā Ekers pat­la­ban strā­dā?
— Vi­sā Vid­ze­mē, ja va­jag, kaut gan pē­dē­jos di­vus ga­dus te­pat Val­mie­ras ap­kārt­nē dar­ba pil­nī­gi pie­tiek. Jā, esam sa­vu­laik brau­ku­ši uz Cē­sīm, Ma­do­nu, Sa­lac­grī­vu, Ai­na­žiem, pat Dau­gav­pi­li.

"Liesma" 2008-05-23