Pēc tī­ri kvan­ti­ta­tī­va­jiem rā­dī­tā­jiem Val­mie­ras būv­fir­mu SIA Ekers pat­la­ban var uz­ska­tīt par vie­nu no paš­mā­ju lie­lā būv­nie­ku trij­nie­ka (vēl SCO Centrs un Re­ne­san­se). Stās­ta uz­ņē­mu­ma ra­žo­ša­nas di­rek­tors Uldis BOŠS:

— Sep­tem­brī mū­su uz­ņē­mu­mam būs 16 ga­du. Fir­mu iz­vei­do­jām uz Val­mie­ras SCO 1. ie­cir­kņa bā­zes. Pa­šos pirm­sā­ku­mos Eke­rā strā­dā­ja cil­vē­ki 12 — 15, pat­la­ban mums ir 94 dar­bi­nie­ki, no tiem ad­mi­nis­trā­ci­jā ap 12. Pa­ras­ti va­sa­rās pie mums strā­dā 120 —130 cil­vē­ki, klāt nāk pa­līg­strād­nie­ki, arī skol­nie­ki.

Gunta Vīksnas foto

Otrdien Valmierā Meža ielas 7. nama apsaimniekotāji Latio vērtētāji & konsultanti Vidzemē nelielā svinīgā ceremonijā atklāja cilvēkiem ar īpašām vajadzībām domātu invalīdu pacēlāju, ar kuru apmeklētāji varēs no pirmā (pagrabstāva) nokļūt arī abos augstākajos ēkas stāvos. Vēl kāda nedēļa jāpaciešas, līdz būvfirmas Ekers vīri līdz galam pabeigs īpašu ratiņkrēslos braucošajiem paredzēto ieejas bloku, taču pati firmas Kone 400 kg ceļošā iekārta jau savā vietā, pieņemta ekspluatācijā un darbojas atbilstoši tehniskajām prasībām.

Sveicot klātesošos, Latio vērtētāju & konsultantu Vidzemē valdes priekšsēdis Jānis Biernis, atzina, ka šāda uzlabojuma ierīkošana esošā ēkā nav lēta un vienkārša lieta, šo problēmu pamazām risinājuši septiņus gadus, pa to laiku ne vienu vien punu dabūjot: — Mēs 1997. gadā šo māju pārņēmām apsaimniekošanā, pa šo laiku mainījušies vairāki telpu nomnieki, tikai tagad esam ieguvuši tādus stabilus. Ēkā sakoncentrētas vairākas sabiedriskas iestādes, kurām jāpiekļūst arī invalīdiem. Ja mēs būtu gribējuši šo lietu tikai ķeksītim, būtu uz ātro realizējuši projektu jau pirms septiņiem gadiem. Taču tad reāli neviens invalīds te iekšā netiktu! Ēka ir reljefā, tas vēl visu sarežģī. Īstenojot šo ieceri, gājis visādi, piemēram, viens projektētājs pēc pusgada funktierēšanas aizbēga... Bija variants piebūvēt liftu ēkai ārpusē, taču tad būtu problēmas ar ekspluatāciju ziemā. Tā nu palikām pie risinājuma, ka tiek ierīkota īpaša ieeja invalīdiem ratiņkrēslos no Nākotnes ielas puses un pacēlājam tiek izmantota bijušā kravas lifta šahta. Būvniekus atradām pavisam nejauši — izlasīju Liesmā, ka Ekers ierīkojis liftu Mazsalacā... Šis darbs, ko būsim paveikuši, nav lēts — ceru, ka iekļausimies 35 tūkstošos latu, no šīs summas gandrīz 29 tūkstoši ir lifta iebūve vien.
Aleksandrs Jevdokimovs pats jau ceturto gadu pārvietojas ratiņkrēslā: — Ir nācies būt daudzās vietās, kur mums, cilvēkiem ratiņos, nav iespējams piekļūt tikai tāpēc, ka tur vai nu vispār nav speciālas uzbrauktuves, vai arī uztaisīta tāda, pa kuru nevar uzbraukt. Mani palūdza talkā mans labs draugs Jānis Biernis, konsultēju, kā šeit, Meža ielā 7, ierīkot pieejamākas telpas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Uldis Bošs, firmas Ekers tehniskais direktors: — Celtniecības laiks nebija pārāk ilgs, kopā varbūt trīs mēneši. Vairāk nācās rēķināties ar šīs specifiskās iekārtas — invalīdu pacēlāja — piegādes laiku, kādi divi mēneši pagāja.

Pilnu publikācijas tekstu lasiet laikraksta "Liesma" 2007-08-03 numurā.
Gun­tis Vīk­sna